Kāpēc padomju mājas ir 9 stāvi, nevis 10: negaidītā inženieru loģika

Ja esat uzaugis padomju mājā vai tajā dzīvojat, jūs, visticamāk, esat pamanījis: piecisstāvu mājas visur ir bez lifta, deviņstāvu ar liftu — un gandrīz nekad desmit stāvu. Tas nav nejaušs lēmums. Aiz tā slēpjas precīza inženiertehniskā loģika.

Mīkla: kāpēc ne 10?

Šķiet: ja jau ceļ 9 stāvus, kāpēc nepievienot vēl vienu? Desmit stāvi — apaļš skaitlis, vairāk dzīvokļu uz tāda paša pamata. Taču PSRS celtnieki apzināti apstājās pie deviņiem. Iemesli ir divi, un abi ir inženiertehniski.

1. faktors: lifti un padomju normas

Pēc padomju būvniecības normām ēkās, kas augstākas par 5 stāviem, bija obligāti jāuzstāda lifts. 5–9 stāvu mājām pietika ar vienu standarta pasažieru liftu ar 320–400 kg nestspēju. Taču 10 vai vairāk stāvu ēkām pēc tām pašām normām bija nepieciešams smagumu lifts — ievērojami dārgāks uzstādīšanā un apkopē.

9 stāvi — tas ir maksimums, pie kura var iztikt ar lētu standarta liftu. Desmitais stāvs dramatiski palielināja tāmi.

2. faktors: ugunsdzēsības kāpnes = 28 metri

Standarta padomju mehāniskās ugunsdzēsības kāpnes varēja sasniegt aptuveni 28 metru augstumu — tieši 9. stāvu standarta padomju mājā ar griestu augstumu 2,65–2,70 m. 10. stāvs bija ārpus sasniedzamības.

Citi negaidīti risinājumi

• Kāpņu telpas divās krāsās. Apakšējā puse — krāsota (aizsardzība pret nodilumu), augšējā — krīts. Robeža acu līmenī — orientieris evakuācijā dūmu gadījumā.
• Logi vannas istabās hrušcovkās. Vairāk dabiskā gaismas → mazāk mitruma un baktēriju.
• Apvienotais sanitārmezgls. Ne "lēts risinājums" — apzināts platības aprēķins 30 m² dzīvoklī.

Kas izrādījās gudrs — kas novecojis

Tipiskākie padomju risinājumi bija loģiski savā laikā: standartizācija samazināja izmaksas, stāvu ierobežojums apiet dārgās tehniskās prasības. Kas ir novecojis — siltumapvalks. Siltumizolācijas normas no 1960.–1980. gadiem tika aprēķinātas centralizētai siltumapgādei par zemām cenām. Kopš tā laika siltuma cena ir pieaugusi daudzreiz, bet konstruktīvs palicis tas pats.