Balkons nav visiem, bet lemj visi: kā likumīgi balsot par kopīpašuma remontu

Purvciemā no balkona nodrupa konstrukcijas elementi, un izmantot balkonus aizliedza visai mājai. Apsaimniekotājs nosauca galveno iemeslu, kāpēc kapitālo remontu atlika gadiem: īpašnieki nespēja vienoties par finansēšanu. Balkons ir kopīpašums, taču tas nav visiem, un dzīvokļu īpašnieki bez balkoniem nesaprot, kāpēc viņiem jāmaksā.

Jautājums izklausās taisnīgi. Taču juridiski tas risinās citādi, nekā šķiet. Apskatīsim pēc likuma.

Īsā atbilde

Balkons ir daļa no mājas kopīpašuma. Lēmumus par kopīpašumu pieņem dzīvokļu īpašnieku kopība. Lēmums kļūst saistošs ikvienam, ja «par» nobalsojuši īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no visiem mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem — neatkarīgi no tā, kam balkons ir un kam nav.

Avots: Dzīvokļa īpašuma likums, 16. panta trešā daļa un 18.–20. pants (PTAC skaidrojums).

Kāpēc «man nav balkona» neatbrīvo no līdzdalības

Likums balstās uz pieņēmumu, ka māja ir vienots veselums. Fasāde, nesošās konstrukcijas, jumts, balkonu plātnes — tas ir kopīpašums, pat ja konkrēto labumu no tā neizmanto visi vienādi.

Tā paša likuma 10. pants tieši nosaka katra īpašnieka pienākumu piedalīties mājas pārvaldīšanā un segt pārvaldīšanas izdevumus. Tātad «man nav balkona» nav pamats izstāties no lēmuma. Tas ir arguments diskusijā par to, kā sadalīt izmaksas, bet ne tiesības vienpersoniski bloķēt kopīpašuma remontu.

Turklāt pati kopība var noteikt augstāku balsu slieksni vai īpašu izmaksu sadales kārtību — likums to pieļauj. Galvenais, lai lēmums būtu pieņemts procesuāli pareizi.

Trīs likumīgi veidi pieņemt lēmumu

Dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumu var pieņemt trīs veidos (18. pants):

1. Kopsapulcē — klātienē.
2. Aptaujas veidā — bez kopsapulces, īpašnieki balso rakstiski vai elektroniski.
3. Citādi savstarpēji vienojoties — kad puses vienojas tieši.

Aptauja ir visērtākā: nav jāsapulcina visi vienā telpā vienā vakarā. Kopš 2022. gada balsošana ar Smart-ID un eParaksts ir juridiski spēkā, bet pašu procesu var vadīt BIS Mājas lietā — valsts sistēmā, kurā glabājas mājas aptaujas un protokoli.

Kur šeit ir ALTEKO

ALTEKO neaizstāj BIS un neorganizē balsošanu tās vietā. Mēs darām to, ko valsts sistēma nedara: palīdzam valdei sagatavot lēmumu tā, lai to izdotos pieņemt ar pirmo reizi.

Lēmumu kampaņā valde redz:

• kuri īpašnieki jau izteikušies un kuri vēl jāuzrunā;
• kāda veida lēmums vajadzīgs konkrētam uzdevumam (piemēram, «lēmums par sagatavošanas uzsākšanu» pret galīgo);
• gatavu paketi eksportam uz BIS.

Tas atrisina tieši to problēmu, kurā iestrēga māja Purvciemā: ne «kā tehniski izremontēt balkonu», bet «kā novest īpašniekus līdz lēmumam, kam ir spēks».

Avoti

• Dzīvokļa īpašuma likums (likumi.lv/ta/id/221382), 10. pants, 16. panta trešā daļa, 18.–20. pants
• PTAC skaidrojums «Dzīvokļu īpašnieku kopība un tās lēmumi»
• press.lv (10.06.2026)

Likuma redakcija laiku pa laikam mainās — pirms iesniegšanas pārbaudiet aktuālo tekstu.