Individuālā siltuma uzskaite un 2027. gada termiņš: kāpēc mājai vajadzīgi attālināti nolasāmi skaitītāji

Kad finansējums atvērsies, pirmie nebūs tie, kas pirmie izdzirdēja ziņu. Pirmie būs tie, kuriem mājā jau ir skaidri dati: cik daudz siltuma patērē katrs dzīvoklis un kur tas aizplūst. Tieši šeit daudzas mājas atpaliek — apkuri aprēķina pēc kopējā mājas skaitītāja, sadalot to pēc platības, un neviens nezina, kurā dzīvoklī patēriņš ir augsts un kāpēc. Tuvākais termiņš to mainīt jau ir noteikts likumā: līdz 2027. gada 1. janvārim vecajām, manuāli nolasāmajām uzskaites ierīcēm jānodrošina attālināta nolasāmība vai tās jānomaina. Šajā rakstā paskaidrojam, ko prasa noteikumi un kāpēc tas ir ne tik daudz par skaitītājiem, cik par mājas datiem.

Galvenie fakti

Daudzdzīvokļu mājā siltumenerģiju uzskaita atsevišķi katrai telpu grupai noteiktā prioritārā secībā: vispirms attālināti nolasāmi individuāli skaitītāji, tad sadalītāji (alokatori) uz katra radiatora, tad patēriņa noteikšanas sistēma — atkarībā no tā, kas tehniski iespējams un ekonomiski pamatots. Prasību nosaka MK noteikumi Nr. 730 «Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības» (grozīti 2025. gadā). Galvenais termiņš: ierīces, kas uzstādītas pirms 2021. gada 1. janvāra un nav attālināti nolasāmas, līdz 2027. gada 1. janvārim nodrošina attālinātu nolasāmību vai aizstāj. Pamatā ir ES Energoefektivitātes direktīva (Direktīva (ES) 2023/1791).

Kas ir individuālā siltuma uzskaite

Lielākā daļa padomju laika daudzdzīvokļu māju ir būvētas ar vienu kopēju siltuma ievadu. Mājas ievadā ir kopējais siltumenerģijas skaitītājs — tas obligāti ir katrā dzīvojamā mājā —, un visa mājas patērētā siltuma cena tiek sadalīta starp dzīvokļiem. Jautājums ir, pēc kāda principa to dala.

Visvienkāršākais veids ir dalīt pēc dzīvokļa platības. Tas ir vienkārši, bet neprecīzi: stūra dzīvoklis ar trim ārsienām un dzīvoklis mājas vidū maksā vienādi par kvadrātmetru, lai gan pirmajam siltuma vajag krietni vairāk. Individuālā uzskaite mēģina šo izlīdzināt — fiksēt, cik siltuma patērē katrs dzīvoklis vai pat katrs radiators, lai rēķins atspoguļotu reālo patēriņu, ne tikai platību.

Trīs veidi, kā mēra siltumu

MK noteikumi Nr. 730 neprasa kādu vienu konkrētu ierīci. Tie nosaka prioritāro secību: izvēlas pirmo variantu, kas mājā ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatots.

1. Individuālie skaitītājiMēra patēriņu katram dzīvoklim atsevišķi

2. Sadalītāji (alokatori)Uzstāda uz katra radiatora — mēra siltuma atdevi

3. Patēriņa noteikšanas sistēmaCaurplūdes un cauruļu temperatūras dati tiešsaistē

Individuāls skaitītājs darbojas tikai tad, ja dzīvoklim ir viens siltuma ievads — vecajās mājās ar vertikālo apkures sadali to bieži vienkārši nav iespējams uzstādīt. Tāpēc praksē izplatītākie ir sadalītāji (alokatori): nelielas ierīces uz katra radiatora, kas reģistrē, cik daudz siltuma tas atdevis. Individuālie siltuma maksas sadalītāji atbilst standartam LVS EN 834. Trešais variants — patēriņa noteikšanas sistēma, kas siltumu aprēķina pēc siltumnesēja caurplūdes un cauruļvadu virsmas temperatūras —, paredzēts gadījumiem, kad arī sadalītājus uzstādīt nav lietderīgi.

2027. gada termiņš — kam un kas jādara

Galvenā tuvākā prasība attiecas uz attālinātu nolasāmību. Attālināti nolasāma ierīce ir tāda, kuras rādījumu var nolasīt, neieejot dzīvoklī — vai nu garāmejot ar pārnēsājamu uztvērēju, vai caur fiksētu tīklu. Tas ļauj rādījumus saņemt regulāri un bez vienošanās ar katru īpašnieku par piekļuvi.

Noteikumi to ievieš pakāpeniski. Visas no jauna uzstādītās ierīces jau ir attālināti nolasāmas. Vecajām ierīcēm — individuālajiem siltumenerģijas skaitītājiem un siltuma maksas sadalītājiem, kas uzstādīti pirms 2021. gada 1. janvāra un nav attālināti nolasāmi —, līdz 2027. gada 1. janvārim jānodrošina attālināta nolasāmība vai tās jāaizstāj ar attālināti nolasāmām. Līdzīgs termiņš attiecas uz karstā ūdens skaitītājiem, kas uzstādīti pirms 2025. gada 12. oktobra, ja nomaiņa ir ekonomiski pamatota.

Ekonomiskā pamatojuma atruna nav universāls izņēmums. Eiropas Komisija to tulko šauri, tāpēc lielākā daļa māju nevar uz to paļauties, lai prasību vienkārši apietu. Praksē tas nozīmē, ka manuāli nolasāmie sadalītāji vairumā māju būs jānomaina — jautājums ir tikai par to, vai māja to plāno laikus vai gaida pēdējo brīdi.

Kāpēc tas ir mājas dati, ne tikai skaitītāji

Attālināti nolasāma uzskaite dod mājai to, kā tai parasti trūkst, — regulārus, precīzus datus par patēriņu pa dzīvokļiem. Kad ierīces nolasās attālināti, patēriņa informāciju var saņemt katru mēnesi, ne reizi gadā. Tieši šie dati parāda, kuri dzīvokļi un sienas zaudē visvairāk siltuma, un pārvērš sarunu par remontu no abstraktas par konkrētu: nevis «vajadzētu siltināt», bet «šie dati rāda, cik siltuma aizplūst un cik varētu ietaupīt». Mājai, kurā par renovāciju jānobalso vairāk nekā pusei īpašnieku, tāds pierādījums ir vērtīgāks par jebkuru argumentu.

Kā siltumu pārvērš rēķinā

Uzskaites ierīces fiksē patēriņu, bet pašu rēķinu aprēķina pēc atsevišķiem noteikumiem. MK noteikumi Nr. 524 satur vairāk nekā 20 metodiku, kā mājas kopējo siltuma maksu sadalīt starp dzīvokļiem — atkarībā no tā, kādas ierīces mājā ir un kā tās izvietotas. Koplietošanas telpās patērēto siltumu parasti sadala uz visiem dzīvokļiem un pieskaita katra dzīvokļa patēriņam. Konkrēto metodiku izvēlas māja, ne pakalpojuma sniedzējs vienpusēji.

Ko nejaukt

Individuālā uzskaite nav siltināšana — tā mēra patēriņu, bet pati par sevi siltumu neietaupa. Tā ir solis, kas padara redzamu, kur siltums tiek tērēts. Tāpat sadalītāju rādījums nav tiešs kilovatstundu mērījums kā skaitītājam — tas rāda radiatora siltuma atdevi, ko pēc tam pārrēķina maksā. Konkrētus termiņus, izņēmumus un metodikas vienmēr pārbaudiet aktuālajā MK noteikumu Nr. 730 un Nr. 524 redakcijā, jo tās tiek grozītas.

Ko darīt tagad

Noskaidrojiet, kas mājā jau ir uzstādīts. Vai dzīvokļos ir individuālie skaitītāji vai sadalītāji (alokatori) un vai tie ir attālināti nolasāmi. To zina mājas apsaimniekotājs vai pilnvarotā persona; tas ir izejas punkts.
Pārbaudiet ierīču vecumu. Ja sadalītāji vai skaitītāji uzstādīti pirms 2021. gada un nav attālināti nolasāmi, uz tiem attiecas 2027. gada termiņš. Plānojiet nomaiņu laikus, ne pēdējā ceturksnī.
Saglabājiet patēriņa datus. Ja attālināta uzskaite jau ir, lūdziet apsaimniekotājam patēriņa vēsturi pa dzīvokļiem. Tieši šie dati noder, kad māja vērtē siltināšanu un rēķina iespējamo ietaupījumu.
Sasaistiet to ar remonta plānu. Ja apkures sistēmu tāpat plānots atjaunot, uzskaites ierīces loģiski mainīt vienlaikus — noteikumi pat paredz tehnisko iespējamību izvērtēt atkārtoti pēc sistēmas pārbūves.

Augšupielādējiet apkures rēķinu — parādīsim novirzi no normas un nākamo soli.

Pārbaudīt mājas gatavību →

Avoti

MK noteikumi Nr. 730 «Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības» — uzskaites prioritārā secība, attālinātas nolasāmības prasība un 2027. gada 1. janvāra termiņš (likumi.lv, ar grozījumiem līdz 2025. gadam, pārbaudīts 2026-06-30)
MK noteikumi Nr. 524 — vairāk nekā 20 metodikas siltumenerģijas maksājamās daļas noteikšanai starp dzīvokļiem (likumi.lv, pārbaudīts 2026-06-30)
LV portāls: «Kā dzīvokļu īpašnieki maksā par pakalpojumiem, kuri nav mērāmi» — mājas ievadā obligāts siltumenerģijas skaitītājs, sadalītāju loma (lvportals.lv, 2022, pārbaudīts 2026-06-30)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti — attālināti nolasāmas ierīces un ikmēneša patēriņa informācija kā ES prasību pamats (eur-lex.europa.eu, pārbaudīts 2026-06-30)