ETS2 no 2027. gada: kāpēc apkure ar fosilo kurināmo kļūs dārgāka un ko tas nozīmē jūsu mājai

Par renovāciju parasti runā kā par iespēju — subsīdijas, aizdevumi, siltāks dzīvoklis. Bet tajā pašā virzienā spiež vēl viens, klusāks spēks: oglekļa cena. No 2027. gada visā Eiropas Savienībā sāks darboties jauna emisijas kvotu tirdzniecības sistēma — ETS2 —, kas liks cenu oglekļa dioksīdam, kas rodas, sadedzinot fosilo kurināmo ēkās un transportā. Praktiski tas nozīmē, ka apkure ar dabasgāzi un šķidro kurināmo laika gaitā kļūs dārgāka. Bet ietekme nav vienāda visiem — tā ir atkarīga no tā, ar ko silda tieši jūsu māja. Šajā rakstā izskaidrojam, kas ir ETS2, kā tā maksa nonāk līdz jūsu rēķinam, kuras mājas skar visvairāk un ko māja var darīt jau tagad.

Kas ir ETS2 un kāpēc tas parādās tagad

Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) Eiropā darbojas kopš 2005. gada un līdz šim attiecās uz lielajiem piesārņotājiem — enerģētikas uzņēmumiem, energoietilpīgu rūpniecību un aviāciju. Princips ir vienkāršs: «maksā piesārņotājs». Ir noteikts kopējais atļauto emisiju daudzums, tas katru gadu samazinās, un par katru izmesto CO2 tonnu uzņēmumam jānodod viena kvota. Kas emitē vairāk, tas maksā vairāk.

ETS2 pārnes šo pašu loģiku uz nozarēm, kuras līdz šim palika malā: kurināmo, ko sadedzina ēku apkurē, un degvielu autotransportā. Tā ir daļa no ES paketes «Gatavi mērķrādītājam 55», kuras mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ETS aptvertajās nozarēs par 62% salīdzinājumā ar 2005. gadu. Sistēma tiek ieviesta visā ES vienlaikus no 2027. gada.

Latvija attiecīgās normas jau ir pārņēmusi. Grozījumi likumā «Par piesārņojumu» stājās spēkā 2025. gada 18. oktobrī, un 2026. gada 26. martā spēkā stājās MK noteikumi Nr. 166 par degvielas un kurināmā operatoru pienākumiem. Izmantojot regulējuma elastību, Latvija ETS2 neattiecina uz lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektoriem.

Kā maksa nonāk līdz jūsu rēķinam

Šeit ir svarīga nianse, ko bieži pārprot. ETS2 neuzliek kvotu pirkšanas pienākumu jums kā dzīvokļa īpašniekam. Pienākums ir «augšup» ķēdē — pie kurināmā vairumtirgotāja vai mazumtirgotāja, kas nodod kurināmo patēriņam. Tieši piegādātājam par katru pārdotā kurināmā CO2 tonnu jānodod viena emisijas kvota, un šo izmaksu tas iestrādā kurināmā cenā.

Tāpēc jūs to izjutīsiet nevis kā atsevišķu «oglekļa nodevu» rēķinā, bet kā augstāku dabasgāzes vai degvielas cenu. Lai šo procesu padarītu caurskatāmāku, no 2028. līdz 2030. gadam kurināmā operatoriem kopā ar ikgadējo emisiju ziņojumu būs jānorāda arī tas, cik lielu izmaksu daļu tie pārnesuši uz patērētājiem. Kvotu izsoles notiks kopējā ES platformā (Eiropas Komisija 2026. gada 2. jūnijā parakstīja līgumu ar biržu EEX), un ieņēmumus novirzīs Sociālajam klimata fondam un emisijas kvotu izsolīšanas instrumentam.

Vai tas skar tieši jūsu māju? Atkarīgs no kurināmā

ETS2 liek cenu tikai fosilajam kurināmajam. Biomasa — šķelda un malka — un kūdra tvērumā neietilpst. Turklāt kurināmais, ko piegādā iekārtām, kuras jau ir esošajā ETS sistēmā (ETS1), no ETS2 tiek izslēgts, lai izvairītos no dubultas uzskaites. Praksē tas nozīmē: cik lielā mērā ETS2 skar konkrētu māju, ir atkarīgs no tā, ar ko tā silda.

Latvijā centralizēto siltumapgādi lielākoties nodrošina šķeldas un dabasgāzes katli, un pēdējos gados biomasas īpatsvars ir liels — Rīgas reģionā cietās biomasas kurināmajā šķelda veido ap 88%. Tas nozīmē, ka daudzas mājas, kas pieslēgtas biomasas siltumam, apkures pusē ETS2 tieši neizjutīs. Visvairāk pakļautas ir mājas ar savu gāzes vai šķidrā kurināmā apkuri. Ja māja saņem siltumu no liela centralizētās siltumapgādes katla, tas visdrīzāk jau darbojas ETS1 sistēmā — tur oglekļa cena ir, bet tā nav jauna ETS2 izmaksa. Precīzu atbildi dod tikai konkrētās mājas kurināmais, un to zina apsaimniekotājs vai pilnvarotā persona.

Cik daudz dārgāk? Godīgā atbilde — precīzi neviens nezina

ETS2 kvotas cenu noteiks tirgus, un tā būs atkarīga no tā, cik ātri emisijas reāli samazinās. Tāpēc prognozes atšķiras plaši. Eiropas Komisijas modelis 2027. gadam paredz aptuveni 33 eiro par tonnu CO2, savukārt vairāki nozares analītiķi gaida augstāku līmeni. Zemāk daži publiskoti aprēķini — visi ir prognozes, ne fakti.

Direktīvā ir iestrādāts cenas stabilizācijas mehānisms: ja kvotas cena pārsniedz aptuveni 45 eiro par tonnu (2020. gada cenās, koriģēts pēc inflācijas), tirgū tiek laistas papildu kvotas, lai mazinātu strauju kāpumu. Tomēr analītiķi brīdina, ka arī ar šo mehānismu cena var kāpt augstāk, ja emisijas nesamazinās pietiekami ātri. Skaidrs ir virziens — uz augšu —, bet ne precīzs skaitlis.

Otra puse: Sociālais klimata fonds

ETS2 nav domāta tikai kā izmaksa. Daļu no ieņēmumiem novirza Sociālajam klimata fondam (SCF) — ES instrumentam, kas paredzēts, lai palīdzētu mazāk aizsargātām mājsaimniecībām un ēkām pārkārtoties: uzlabot energoefektivitāti un mazināt atkarību no fosilā kurināmā. Latvijas SCF plāns ir tieši tas nākamais finansēšanas logs, par ko rakstām atsevišķi. Būtiskais: šis atbalsts nonāk pie mājām, kas spēj pieteikties — kurām ir sakārtoti dati, īpašnieku lēmums un dokumenti. Māja, kas nav gatava, netiek nedz pie atbalsta, nedz izvairās no augošās oglekļa cenas.

Ko māja var darīt tagad

1. Noskaidrojiet mājas kurināmo. Ar ko silda jūsu māja — savu gāzes katlu, centralizēto siltumu no šķeldas vai no liela ETS1 katla. Tas nosaka, cik lielā mērā ETS2 mājai vispār pieskarsies. To zina apsaimniekotājs vai pilnvarotā persona.
2. Samaziniet patēriņu. Tā ir vienīgā svira, kas ir pilnībā mājas rokās un darbojas neatkarīgi no kurināmā un kvotas cenas. Katra megavatstunda, ko māja nepatērē, ir megavatstunda, par kuru nav jāmaksā ne oglekļa cena, ne pats kurināmais. Siltināšana samazina abus.
3. Izvērtējiet pāreju prom no fosilā kurināmā. Kur tehniski iespējams — siltumsūknis vai pieslēgums biomasas siltumam —, šāda pāreja ilgtermiņā samazina ETS2 ietekmi līdz nullei. Tas ir lielāks lēmums, bet virziens ir skaidrs.
4. Sagatavojiet gatavības dokumentus. Energosertifikāts, precīzi patēriņa dati un īpašnieku lēmums ir tas, kas ļaus mājai pieteikties Sociālā klimata fonda atbalstam, kad tas atvērsies. Sagatavošanās tagad, kamēr nav steigas, ir izdevīgākā stratēģija.

Biežāk uzdotie jautājumi

Avoti

• Klimata un enerģētikas ministrija: «ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku, autotransporta un papildu sektoros — ETS2» — tvērums, biomasas un kūdras izslēgšana, 2027./2028. gads, kurināmā operatoru pienākumi, ieņēmumi SCF, EEX izsoļu platforma (kem.gov.lv, atjaunināts 2026-06-18, pārbaudīts 2026-07-01)
• Saeima: «Saeima konceptuāli atbalsta izmaiņas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas regulējumā» — ETS2 no 2027. gada visā ES, princips «maksā piesārņotājs», Latvijas transponēšana un izņēmumi (saeima.lv, 2025, pārbaudīts 2026-07-01)
• Eiropas Komisija: «ETS2: buildings, road transport and additional sectors» — pilna darbība no 2028. gada, augšupējais princips; DG ECFIN cenas aplēse ~33 EUR/t (2027. gada cenās) (climate.ec.europa.eu, economy-finance.ec.europa.eu, pārbaudīts 2026-07-01)
• Cenas stabilizācijas slieksnis 45 EUR/t (2020. gada cenās) un mājsaimniecību ietekmes aplēses: WTS «Guide to National Implementation of EU ETS2», KOBiZE politikas apskats, ABN AMRO ESG Economist (59 EUR/t → +84-210 EUR gadā) (pārbaudīts 2026-07-01)
• Latvijas centralizētās siltumapgādes kurināmā struktūra (šķelda un dabasgāze; Rīgas reģionā cietā biomasa ~88% šķelda): RTU un Rīgas plānošanas reģiona pētījumi (pārbaudīts 2026-07-01)
• Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/959 — ETS2 juridiskais pamats (eur-lex.europa.eu, pārbaudīts 2026-07-01)